|
|
|
|
|
|
|
| | Mākoņu lauks | | Ievietojis: liu | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
[pa ceļam uz mājām]
Šovakar bija tik skaisti mākoņi! Pūkaini, gubaini, slāņaini, spārnaini - no katra veida pa kriksītim, un visi tik draudzīgi (draudīgi?) kopā! Tie laidās dejā ar skābekļa molekulām un saules stariem, un padebesis atspīdēja koku galotnēs, ūdeņos, un kāds nomaldījies stars kā asa zibens šautra iespēra manā dvēselē! Ha! Tikai mirklis - viens pēdas nospiedums atmiņā. Sīkums uz mūžības fona! Bet mūžība tak sastāv no mirkļiem...
Lietus lāses - pik, pak, pik, puk-šķina, pa loga virsmu tipina. Viena lāse = viens mirklis = viena krāsa = viena rēta dvēselē. Bet kāpēc? Tik nejaušs kritiens, tad maigs slīdējums gar gludo stiklu, ko var un vajag ar citu lāsi atkal notīrīt. Mirkļi mums pieskaras. Kāds ir šis pieskāriens? Tie mūs bagātina un māca. Vai sāpes mūs glauda? Lāse jau nezināja, ka sāpīgi tā krita! Kad sudrabotā tvertne ir pilna, tu esi zudis, bet kā okeānu, tā arī dvēsli nevar piepildīt.
Jāliekas pie miera, mākoņi! Jums šo atbildības nastu nekraušu! (06.05.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1080
Kopā:6133670
|
|
|
|