|
|
 |
|
|
|
|
| | Par neticīgajiem | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Mēs dzīvojam, kā mēs protam,
Dažs domā - labāk vairs nevar,
Un, nokarot sevi rotām,
Vēl, kā pēdējo, krustu piekar.
Tik daudziem ir krusti kaklā,
Bet Dievam tie tic tik' pa retam,
Un gaitā ierasti čaklā
Redzam līkumus baznīcai metam.
Neticam ne Velnam, ne Dieva delnām,
Gribas iet ceļu - tiem abiem pa vidu,
Un, lai arī grēksodus ikdienā pelnām,
Lai noietu taisni, mums nevajag gidu.
Tā turpinām mēs pa savu taku ceļot,
Kas beigsies kaut kur tālu, sazin kur,
Mums galapunktā dievi pili ceļot,
Bet varbūt Velns tur ugunis mums kur. (02.05.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|