|
|
|
|
|
|
|
| | Par neticīgajiem | | Ievietojis: Lana | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mēs dzīvojam, kā mēs protam,
Dažs domā - labāk vairs nevar,
Un, nokarot sevi rotām,
Vēl, kā pēdējo, krustu piekar.
Tik daudziem ir krusti kaklā,
Bet Dievam tie tic tik' pa retam,
Un gaitā ierasti čaklā
Redzam līkumus baznīcai metam.
Neticam ne Velnam, ne Dieva delnām,
Gribas iet ceļu - tiem abiem pa vidu,
Un, lai arī grēksodus ikdienā pelnām,
Lai noietu taisni, mums nevajag gidu.
Tā turpinām mēs pa savu taku ceļot,
Kas beigsies kaut kur tālu, sazin kur,
Mums galapunktā dievi pili ceļot,
Bet varbūt Velns tur ugunis mums kur. (02.05.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|