|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Par vientulību | Autors - Vilnis
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Naksnīgā ābeļu dārzā
Nolīst sudraba lietus.
Kā lai šo brīnumu nosargā?
Sadzīšu žoga mietus.
Dārzā,kur sudraba peļķītes
Satek no sudraba rasas,
Milda man dvēseli izģērba,
Meklējot izjūtas asas.
Rudens zeltītais lapkritis
Apsedz un dvēseli silda.
Pagaidi,nesteidzies pakritis,
Negaida tevi vairs Milda.
Sudraba vietā,ja vari,tad piesoli
Dejas,smieklus un mīlas viesuli.
Baidies no viltus un uzticies labajam.
Dvēselē draugu,ne sudrabu glabājam!
(01.05.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1922
Kopā:7268197
|
| |
| |
|
Autori
