|
|
 |
|
|
|
|
| | Pazaudētās pērles | | Ievietojis: Titanija | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mākoņi savelkas kopā, aizsienot logu, pa kuru raudzījos sevī. Raudzījos Visumā, kas ietērpts purpurzilos zīda un tumšos vilnas pavedienos. Kur lai meklēju smilšu graudu, kam iespējams nekad nebūs lemts kļūt par pērli?
Liktenis vienmēr izspēlē ļaunus jokus un tagad aizsien debesis ciet... manas debesis, mani pašu. Izrauj diega galu no manas dvēseles un rauj prom... izirst skaistais raksts, izbirst sīkās pērles zālē un iemirdzas austošās saules staros, liekot rītam iekrāsoties vēl neredzētās krāsās. Tās manas dvēseles pērles, kam lemts pazust nebūtībā, kam lemts iztvaikot dedzinošajā svelmē... lemts. Lemts? Ha! Nekad! Mūžam adīšu savu dvēseli no jauna, mūžam to kāds ārdīs, mūžam meklēšu savas pērles mitrajā zālē... (08.04.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1376
Kopā:6651220
|
|
|
|