|
|
|
|
|
|
|
| | Mīļais | Autors - Tilla Lilla
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mīļais.
Nu man ir asaras.
Ko izraudāt.
Kopā ar tām manas skumjas
Kaut kā nemaz neiziet.
Tās tikai vēl ciešāk ieķeras
Manas sirds padebešos.
Mīļais! Tās asaras es tev.
Dāvinu.
No sirds.
Manā sirdī vienkārši
Tagad nekā cita vairs nav.
Ko dot.
Ņem. Ņem par labu to.
Kas man ir.
Tu varētu aizmest manu dāvanu.
Prom.
Un pretī dot to, kas ir tev.
Kā man tik ļoti trūkst.
Pietrūkst. Ļoti.
Vai tu maz zini, kā es tevi gaidīju?
Te tu esi.
Pārsimts metru attālumā.
Cik ļoti tālu...
Mans Dievs, cik tālu!
No manas sirds...
Mīļais... Asaras birst un ripo.
Zem skapja, aiz durvīm.
Prom.
Es labāk lūgšu, lai tās pārvērš.
Par mīlestību.
Mūsu Dievs.
Gluži kā pirmīt.
Lai tad tāda ieripo tevī.
Sirdī... Tur silti. (19.12.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1521
Kopā:6061846
|
|
|
|