|
|
|
|
|
|
|
| | Kā vai tā ( bišku labots) | | Ievietojis: Soleisa | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
gravitācija satrieca putnu skaļos
pienaglotos saucienus
Narcisam uz pilnīgās apakšējas lūpas
tu trīci no priekšas
sauc palīgā neglītos milžus
kas lec no jumta
jo tā ļauj krist tikai bezdibenī
nevis lidot kā šaujampulverim augstāk pār savu lepnīgo dvēsli
Uz augšu, bet viņi lieli un tu
Starp kokiem lodā (Narcisiem
tiem vienkārši cauras lapas
tās ir tikai bišku stāvokli )
no škībā smaida tev ap nimbu
un tu
domā ,cik tu esi niecīgs
Uz barikādēm apkārt Temzai
temzas aploču rokassprādzēs
Un ko tālak
Turpat pie vārdotājiem (ej)
aptrūkstas vardu un tie tikai
ber dzīvnieku sūkalas savās
tukšajās mutēs
ozona caurumā
kur zūdam mēs
kas sauc sevi par
slepkavām -
ilgstošam karstumam
vīrusam savās ne oranžās,ne sarkanās
zilās aristokrātu (x sinīs (10.03.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|