|
|
 |
|
|
|
|
| | Pelītes | Autors - Jana Giptere-Lakeviča
| | Komentāri (1) Izdrukas versija
Sadūšojos noķert jaunās ,nelūgtās viešņas.Sākumā ,pirms nedēļas priecājos par pūkainajiem radijumiem,mīlu visu dzīvību, lai kāda tā būtu.Divus gadus nodzīvojām, jaunajā dzīvoklī,ne miņas nebija no grauzējiem.Vienīgi iepriekšejā īrnieka atstātie slazdi,lika man saprast ar ko viņam bija darīšna.
Nedaudz sāka tracināt peles atstātās vizītkartes un urīnsmaka-izteikta īpaši tēviņiem.Ķēros pie slazdiem,atspere bija tik spēcīga ka pati ,aiz neuzmanības sāpīgi dabuju pa knaģiem,nāvīga ierīce pelēm,tas gan jāatzīst.
Tā ,siera nav,labi uzliksim pikuci sviesta,tas pats vien taukumiņš vien ir,gan ēdīs.Smieklīgi bija tas, ka peles noēda ēsmu,bet slazdi nenostrādāja,veikla mazā maita :)
Tomēr noķēru,slazdi paveica savu darbu,dižo medijumu atdevu pieklīdušajām minkām.Ceru ka vairs nebūs,lai ciemojas pie kaimiņienes,negribu slaktēt atkal.
(04.03.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (06.12.2019, 15:18)Kurš te ir dumjš un vientiesīgs? Atzīstieties, bļin! :DPuszābaks (viesis) (06.12.2019, 14:36)Ir cilvēku kategorija, jo īpaši latviešu sabiedrībā, kam "nolikt" otru latvieti sagādā patiesu kaifu. Ja šis otrs redz tālāk un plašāk nekā vidusmēra nekompetentais letiņš, uzreiz pretīgais...Sensid (viesis) (03.12.2019, 19:50)Ha ha, filozofs, ne tikai dzejnieks. Pats tad arī atbildi uz tiem jautājumiem, kurus uzdevi.
|
|
|
|
|
|
|
Es tevi cienu, sieviete
Skatos un noskatos sejā, bet priekšā
Plīvurs, kas noausts bailīgā cieņā
Veros, jo tīkoju sastapt to vaigu
Kuru atminos miglaini laipnu
Vēršos prom izbīlī spējā no brīžiem
Kuros...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|