|
|
 |
|
|
|
|
| | Leda-Labākos medību laukos | Autors - Jana Giptere-Lakeviča
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Man bija sibīrijas Laika,
Pa mežiem kopā skraidijām un zvērus vērojām.
Mēs tur pavadijām daudz laika,
Reizēm ,pa nakti palikām.
Leda-tā viņu sauca,
Bija stāvas ausis
Un naktīs reizēm kauca.
Mīļi skumjās brūnās acis
Satraukti manī skatijās,
Reizēm sanāca liels tracis
Ja nepiegāju viņai klāt,bet mācijos.
Kad gredzenoto asti nolaida,
Bija līdzīga kā vilks
Un smailo purnu izslējusi,
Jutās kā no vilku cilts.
Pāris serenādes novilka,
Stalti sāvot uz būdas,
Tās bija pēdējās ko dzirdēju,
Atmiņās skan kā mīļas Latvju dūdas.... (24.02.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|