|
|
|
|
|
|
|
| | Leda-Labākos medību laukos | | Ievietojis: Stach | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Man bija sibīrijas Laika,
Pa mežiem kopā skraidijām un zvērus vērojām.
Mēs tur pavadijām daudz laika,
Reizēm ,pa nakti palikām.
Leda-tā viņu sauca,
Bija stāvas ausis
Un naktīs reizēm kauca.
Mīļi skumjās brūnās acis
Satraukti manī skatijās,
Reizēm sanāca liels tracis
Ja nepiegāju viņai klāt,bet mācijos.
Kad gredzenoto asti nolaida,
Bija līdzīga kā vilks
Un smailo purnu izslējusi,
Jutās kā no vilku cilts.
Pāris serenādes novilka,
Stalti sāvot uz būdas,
Tās bija pēdējās ko dzirdēju,
Atmiņās skan kā mīļas Latvju dūdas.... (24.02.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|