|
|
|
|
|
|
|
| | Vīrs - Sieva. | | Ievietojis: Soleisa | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
mana sieva no rītiem
mēdz pārgulēt ar dienvidiem
izgulšņāt Zasulauka rokās
izbeigt maigi, gaistoši
svilināt sviedrus uz logu stikliem
viņa ir noslēgusi līgumu ar pašu sapni
un es tik ļoti gribu
pieglausties manas S
sievišķajam karstumam
bulvārim, kurā drīkst
atrasties tikai tāds
gadalaiks kā nakts
(Tomēr viņai ir tik stiklaini
gaišszilas acis – pogas)
pietiek
bārstīt zelta dubļus
no mutes es sapiņķerējos maldugunīs
tik ļoti salst migla
un es alkstu kā suns ( kuce)
no mīlas līdz neprātam
sapiņķerēties savās smadzenēs
bet viņš kauc
kā debesis aplauztiem spārniem
esmu maiga tikai Dieva eņģeļiem
tiem, kuri vienmēr balti bārsta
uz bulvāru ceļa zebrām
asins izkrāsotus skūpstus
jo (redz) tas ir ceļa gals kur
zeme izgaršo nāvi
(Pasaules gals)
BET KĀPĒC, KĀPĒC GREIZSIRDĪBA TIK GREIZI IESPIEŽ ZĪMOGU MIESĀ. (20.02.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1027
Kopā:6136424
|
|
|
|