|
|
|
|
|
|
|
| | Dziesma par mums | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es vārdus sadedzinu dziesmai,
Kas stāstīja par mums,
Un metu tos sejā liesmai,
Lai apēd tos kvēlošā guns.
Es atdevu liesmai ik noti,
Kas neizdziedāta tika,
Varbūt vēl nodungot proti,
Bet lūpas paklusēt lika.
Es sadedzinu šo dziesmu,
Šo mīlas pārpilno balādi,
Un iesāku jauno dienu
Ar mākslotu jūtu šarādi.
Un liekas, beigusies dziesma,
Kad vārdi pelnos tik grimst,
Bet meldiju neaprij liesma,
Tas atkal man atmiņās dzimst. (11.02.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|