|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Apsoli tūlīt | | Ievietojis: Skrūve |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tikai klusi un svēti apsoli,
ka nekad neļausi man aiziet.
Turi cieši pie sirds, pierodi
mani pie sevis piesiet.
Iemīli mani šodien uz mūžu.
Sirdī iegravē manu vārdu.
Iemīli tā, lai kūstu-
lai acīs justu dzirksti, bet sirdī lāpu.
Turi manu roku maigi,
turi to cauri gadiem.
Ļauj tai izjust pilnu laimi
un rādīt uz Greizajiem Ratiem.
Piekļauj mani sev cieši klāt,
lai manī mājo pārliecība,
ka esmu vienīgā, kas nāk
pie Tavas sirds patmīlības.
Es mīlēšu Tevi šodien un rīt,
un saldā neprātībā slīkšu.
Tikai apsoli man tū(da)līt,
ka vienatnē nenonīkšu.
(11.02.2008) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
