|
|
|
|
|
|
|
| | Zāģu mūzika | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
"Neizcērt manus mežus,
Baltais tālzemju vīr,
Nesagrauj manas mājas,
Kur lai es dzīvoju rīt?"
Tā lūdzās reiz kāds iezemietis sīks,
Bet kas gan lūgšanas dzird?
Varbūt Dievs?
Bet iezemietim dievu nav..
Viņam visa pasaule - tīrā dievišķība.
Bet, kas tagad viņa lūgšanu dzird?
Dzird koki, dzird zeme,
Dzird garāmskrejošais vējš,
Bet bezspēcīgi tie, kad
Baltais cilvēks ir kurls
Un nedzird viņš lūgšanu šo.
Viņš dzird tikai zāģu skaņu,
Kas ietinas koku lūgšanā žēlā,
Viņš dzird un priecājās -
Viņa ausīm tā ir mūzika skaista.
Katra koka kritiena brikšķis,
Katrs bailēs kliedzošais putns,
Un iezemieša pazemīgās lūgšanas tembrs -
Viņam tā ir mūzika.
Beigsies dziesma -
Sāks jaunā mežā viņš
Šo savu zāģu mūziku spēlēt. (10.02.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|