|
|
 |
|
|
|
|
| | Par bailēm | | Ievietojis: Didakts | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es baidos būt pret tevi mīļš un labs,
Kaut paša likteņa tas manim likts.
Kas manu dvēseli no bailēm glābs?
Es nevaru būt arī ļoti slikts.
Dus dziļi pelnos maza,maza dzirksts,
Kaut jāizdziest tai sen jau,būtībā.
Un norāda man Dieva viedais pirksts-
Ir kvēli mīlēt-tava sūtība.
Bet,vai man mīlēt visu pasauli,
Ja gribu es tik tevi vienu mīlēt?
Es jūtu tikai to,ko sajūt sirds,
Par pārējo man atliek tikai zīlēt. (10.02.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|