|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Lūgšana | | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sēžot uz asfalta
Es skaitu lūgšanu tev
Veltu tev visas šīsnakts zvaigznes
Kuras pamazām dziest
Veltu tev visu savu gaismu
Kas lēnām izdeg man rokā
Veltu tev visu savu skaistumu
No kura rīt vairs nekā nebūs palicis pāri
Sēžot uz asfalta
Es domāju par tevi
Lūdzu, lai tu atnāc un sabradā mani
Manas zvaigznes, gaismu, skaistumu
Un es varētu kaifot no tava pieskāriena
Šis asfalts ir mana svētnīca
Šī šoseja- mana paradīze
Šī lūgšana- mana dzīve
Āmen (18.12.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1423
Kopā:7251931
|
| |
| |
|