|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | par aitiņām | Autors - Katrīna
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es nebūšu tavu aklo darbu krava
Kā pilna māņu un iedomu grava.
Pār saviem sapņiem tik pašam vara,
Tev jāizmet mani kā tukšā tara.
Es nebūšu tava
Kailo iedomu pļava,
Kur kā tumšas,gaišas atmiņas,
Tu ganīsi domīgas aitiņas.
Es teikšu skaļi skaidri,
Kaut tas izklausās manāmi skaudri.
Tas nav sauciens pēc kara,
Es varu būt tikai un vienīgi sava.
(26.01.2008) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
