|
|
 |
|
|
|
|
| | Saviļņojuma vilnis | | Ievietojis: Lana | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Es iebridu jūrā līdz ceļiem
Un ļāvos straumei, lai skauj,
Un lūdzu lielajiem viļņiem,
Lai mani līdz dzelmei rauj.
Es devos tālāk gar krastu,
Ar viļņiem es sasaucos,
Jo, īsto vilni ja rastu,
Tas paceltu debešos.
Sīkviļņu ieskauts piejūras krasts,
Īstie viļni tik tālzemju jūrā,
Tos sasaukt nespētu cilvēka balss,
Pat saucot tos pārbalsī sūrā.
Bet eju gar krastu un gaidu,
Kad vilnis mans īstais nāks,
Es veltīšu viņam tad smaidu,
Kad apskaut tas mani sāks.
Citi bīstas – nāk vētra un viļņi,
Tiks izskalots piejūras krasts,
Bet manī dzimst sajūsmas viļņi,
Drīz īstais vilnis tiks rasts.
Es iebrienu jūrā līdz ceļiem,
Nāk vilnis tik aizraujošs,
Pa ūdens ieskautiem ceļiem
Tas ceļ mani debešos. (19.01.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|