|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Par aiziešanu | | Ievietojis: Didakts |
Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pirms dvēsele mana šo zemīti atstās,
Man neaiztiec rokas,es salikšu pats tās
Uz krūtīm,lai dvēselei vieglāks ir gājiens.
Tā būs Dievam zīme un kaulainai mājiens.
Jel iz beidz tu raudāt un miršanu kavēt.
Ņem iedzer un uzkod,pēc tam vari gavēt.
Un netaisi mani,lūdzu,par klaunu.
Man tā tik vēl trūka,kā-nomirt ar kaunu.
Kad nesīs uz kapiem,tad paķer vēl sveci.
To aizdedz un atceries savējo veci.
Pag,pag-dod vēl iesūkt no pudeles aliņu.
Nu,Dvēselīt-atiet uz mākoņa maliņu!
(18.01.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1141
Kopā:7605457
|
| |
| |
|
Autori
