|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atmiņas | Autors - Arturs M_
| | Komentāri (11)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Atmiņas vieglas
Kā putekļu mākonis mazs,
Ceļas uz augšu,
Izbārstās tur, kur nav nekā.
Gribu lēkt pakaļ
Un aizsniegt to visu kā bērns,
Ar domu spēku
Pārstrādāt sevī to vēsmu.
Tik balti padebeši
Kā kronis pāri jumta malai.
Tik saldi pieskārieni
No tevis nāk ,no tevis nāk..
Es ilgojos pēc tevis
Kā bezdelīga nesaprasta.
Es viens bezgalībā
Apmaldījos, Apmaldījos..
Pieverot acis -
Es esmu jau citur kaut kur,
Pieliekot roku
Kā atvairīt spētu to.
Atmiņas zudīs,
Bet kā vējš ir vajadzīgs laiks.
Nerunāt lieku
Vēlos pasaulē aizlidot.
(17.01.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2558
Kopā:7496745
|
| |
| |
|
Autori
