|
|
|
|
|
|
|
| | Atmiņas | Autors - Arturs M_
| | Komentāri (11) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Atmiņas vieglas
Kā putekļu mākonis mazs,
Ceļas uz augšu,
Izbārstās tur, kur nav nekā.
Gribu lēkt pakaļ
Un aizsniegt to visu kā bērns,
Ar domu spēku
Pārstrādāt sevī to vēsmu.
Tik balti padebeši
Kā kronis pāri jumta malai.
Tik saldi pieskārieni
No tevis nāk ,no tevis nāk..
Es ilgojos pēc tevis
Kā bezdelīga nesaprasta.
Es viens bezgalībā
Apmaldījos, Apmaldījos..
Pieverot acis -
Es esmu jau citur kaut kur,
Pieliekot roku
Kā atvairīt spētu to.
Atmiņas zudīs,
Bet kā vējš ir vajadzīgs laiks.
Nerunāt lieku
Vēlos pasaulē aizlidot. (17.01.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|