|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | par Tevi smaidot. | | Ievietojis: Koko |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Šī ir aizmirsta deja, ko izdzied vējš.
Melodiju zinām tikai mēs.
Pagrieziens,atlieciens ,pauze un izelpa.
Tava krūts un mana sirds kopībā grimst.
Agrāk nedomājām par notīm ko pierakstīt.
Bet tās iesmeldzās līdzko atmiņas uzplaiksnī.
Kā lakstīgala sirds mana dzied.
Vai saule riet ,vai krīt.
Zvaigznes spoži iz tava atspulga spīd.
(17.01.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
