|
|
 |
|
|
|
|
| | atņemot smaidu. | Autors - Koko
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Kārtējais paisums un bēgums.
Apskaloja un aizskaloja cerības klusi un nedaudz pamanāmi.
Asaru krāteri izsīkuši guļ. Gabarīti pārdeguši kaktā mētājās.
Vienmērīgi svilpo ziemeļu vējš, brīžam iecērtot miesā.
Teleskops apkārt grozās, bet neredz ne to ,kas tuvu, ne tālu.
Mākoņu ganāmpulki izzūd aiz stūra.
Mana elpa neredzami saldētavā klejo.
Sastingums iz Arktikas parādījies un krampjos plēš to ,kas vel pukst.
Nezinu kam teikt, ko teikt un vienaldzības migla manā smilšukastē noguļas.
Un vēlreiz skatiens klejo aiz trejdeviņām zemēm.
Bez jautājumiem šis laiks, jo ir tikai atbildes, kas paralizē darbošanās funkciju. (16.01.2008) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|