|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nāve | | Ievietojis: AnI |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Guļ zemē cilvēka tēls,
Tam acīs dzīvo zvērs,
Kurš pirmais?
Es jeb tēls?
Manās acīs – bailes.
Vai paspēšu ...
Tik pārliecināts tvēriens,
Mērķis dzelzī kalts,
Šaubas tikai manī,
Kāpēc tā?
Vai paspēšu?
Bailēs zvēra daba,
Izdzīvot!
Piedod!
Roku vēziens tik straujš.
Tas tagad mans.
Tēls dzelzī kalts.
Tam vēl acīs tas pats zvērs.
Vai tiešām viss jau lemts?
Izdzīvot – bailēs ierakstīts.
Nepamanīju, bet izjutu,
Es esmu tagad šis zvērs.
Zvēra dabā pirmais likums -
Izdzīvot!
Bet zemē guļ cilvēka tēls,
Un acīs vairs tikai nāves smārds...
(13.01.2008) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
