|
|
|
|
|
|
|
| | Ziemas gaidās | Autors - Ligita Abramenko
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kaut kur tālumā zib ziemas klusie soļi
Ar dzestro elpu pabrīdinot mūs.
Pūš kailos kokos stindzinoši vēji
Visus priekus aiznesdami līdz.
Vairs putni nedzied savas skaistās dziesmas,
Bet zvēri steidzas ziemas migu klāt,
Jau sniegpārsliņas priecīgi un viegli
Aiztrauc projām pabrīdinot mūs.
Ziema tuvojas ar savu stindzinošo elpu
Un auksto vēju,kas tik neganti pūš,
Liekot sniegam pārklāt kailo zemi
Sastindzinot visu sīko radību. (07.01.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1026
Kopā:6126413
|
|
|
|