|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dvēselīte | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Skrien dvēselīte pa dzīves ceļu,
Kas pilns citu dvēseļu, citu veļu,
Skrien dvēselīte gaiša, pilna miera,
Bet tālu neskrien, jo pie cilvēka sieta.
Skraida dvēselīte pa astrāli plašo,
No viņas pasaules dzīvība dvašo,
Piesieta tikai ar dzīparu trauslu,
Tik smalku, ka pieskāriens pušu to laustu.
Dvēselīte gaiša uz svētības viļņa,
Bet apkārt tai pasaule, briesmu pilna,
Skrien dvēselīte, līdz pārrauj kāds saiti,
Aizskrien tā, vairs tikai sapņos to gaidi.
Paliek cilvēks bez dvēselītes gaišās,
Kas aizskrēja, pazūdot veļu gaitās,
Cilvēku aprok – bez dvēseles miris,
Kāds no dvēseles cilvēku šķīris.
Aizskrēja dvēsele, gaiša un mierīga,
Te paliek tik noskaņa, skumja un sērīga,
Jo, līdz ar dvēseli atrauto,
Mēs zaudējam cilvēku mīļoto.
Asara nobirst un neziņa moka,
Kamdēļ liktenim pacelās roka
Pārraut šo trauslo pavedienu,
Atzīmējot kalendārā nāves dienu.
(29.12.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1387
Kopā:7562089
|
| |
| |
|
Autori
