|
|
|
|
|
|
|
| | Brīnums | Autors - Arturs M_
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Aiztaisu acis un redzu es kalnus,
Kuri kā vulkāni klusībā dus.
Redzu to sirdis un baiļu acis,
Kuras ir iegrimušas aukstajā ledājā..
Aiztaisu acis un redzu es sniegu,
Tik pieblīvētu, baltu un liegu.
Pieskrienu klāt un paņemu rokās,
Bet tas izkūst un paliek kā ūdens dvēseles mokās..
Aiztaisu acis un redzu es tevi,
Kā gaišu un viļņotu, reibinošu tēlu.
Tik tuvu tu, tik tuvu tu –Mīla atkausēja šo brīnumu.. (27.12.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1208
Kopā:6132085
|
|
|
|