|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Brīnums | Autors - Arturs M_
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Aiztaisu acis un redzu es kalnus,
Kuri kā vulkāni klusībā dus.
Redzu to sirdis un baiļu acis,
Kuras ir iegrimušas aukstajā ledājā..
Aiztaisu acis un redzu es sniegu,
Tik pieblīvētu, baltu un liegu.
Pieskrienu klāt un paņemu rokās,
Bet tas izkūst un paliek kā ūdens dvēseles mokās..
Aiztaisu acis un redzu es tevi,
Kā gaišu un viļņotu, reibinošu tēlu.
Tik tuvu tu, tik tuvu tu –Mīla atkausēja šo brīnumu..
(27.12.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1042
Kopā:6870523
|
| |
| |
|
Autori
