|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Viņa pamodās no sapņa kurā nomira | Autors - Koko
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Atdevās naktij negribīgi.
Bet acis aizvērās padevīgi.
Jūras šalktis straujas.
Neredzamas iekšējās kaujas.
Klaiņojot un meklējot.
Jautājot un aizmirstot.
Kāds žņaudz un kauc.
Pakaļ dzenās un sauc.
Bailes pārņem augumu.
Krampji izraisa vēsumu.
Attopas uz kraujas.
Varmākai ļaujas.
Pamats zem kājām drūp.
Un bezdibenis apkārt kūp.
Izmisīgi un saraustīti.
Parādās cerība atsaucīgi.
Ēnas neliekas mierā.
Vēl joprojām klaigā.
Zemapziņas durkļi.
Deniņos spiež.
Viņa pamostas.
Un.
Un ir ikdienišķs rīts!
(24.12.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1377
Kopā:6130854
|
| |
| |
|
Autori
