|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ēna pati sev | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ēna tumsā, saki, tas nav iespējams,
Bet tieši tā es esmu šovakar,
Esmu ēna, kuru ierauj nakts,
Tumšs visapkārt - dzisa sveces dakts.
Apmaldījos vakara mānīgā tumsā,
Meklējot sevi, kas pazuda drūzmā,
Pazaudējusi sevi, klīstu kā ēna,
Meklēju, kam pieķerties, tumša un drēgna.
Sveču dakts dzisusi, laternas klusē,
Tumsa, klusums un es kā ēna šai pusē,
Pat zvaigznājs un mēness tik nespodri,
Ka pat meklējot sevi atrast vairs neproti.
Taustos pa krēslu, nesataustu,
Vien sajūtu pretī dvēseli aukstu,
Te pēkšņi tāds siltums - negaidot,
Mani apgaismo saule uzlēcot.
Atkal gaisma, sevi atrodu,
Kā ēna pie sevis pieploku,
Gaidot nākamo vakaru,
Lai no sevis atkal noklīstu.
(16.12.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
