|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Drošībā | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Sarāvies čokurā,
Kā mazs gliemezīt’s,
Bērniņš čuč.
Pamodies izstiepj
Roķeles un čukst:
„Dod buč’!”
Un apvijas
Ap mātes siltajiem pleciem
Cik cieši vien var..
Jo tikai mātes
Bezgalīgs maigums
Pa īstam tā dvēseli skar.
Apvijies ap kaklu,
Kā lāčukiņš mazs,
Un dus.
Piekļāvies mātei,
Kļūst tramīgais bērns
Pavisam mierīgs un kluss.
Tur māte bērnu
Tik cieši un reizē maigi,
Kā tikai mātes to prot.
Cieši apskauj un
Noskūpsta,
No sliktā sargājot. (10.12.2007) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|