|
|
|
|
|
|
|
| | Atzīšanās | Autors - liu
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Acis – tās melo –
Prātam pakļautas
Un ilgi mācītas
Tās sirdi nu prot nomelnot.
Lūpas – tās melo –
Smaidā savilktas,
Pret manām pavērstas
Tās melo, acīs skatoties.
Rokas – nemelo.
Slaidas, druknas, treknas?
Gludas, grumbainas vai smalkas
Aizsedz acis, aizsedz lūpas,
Paslēpj sirdi, noslēpj as’ras.
Es meloju! Jā!
Dzeja melo!
Mēs – ilgi cietušie – tā
Sevī noslēgti kā
Ieganstu raduši
Citus vainot.
Apklusti!
Caur garu runā, izdzīvo,
Katru sirdi apmīļo!
Jo mēs visi kā viens
Melojam. (10.12.2007) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|