|
|
|
|
|
|
|
| | Aizbraucis jumts | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Man aizbrauca jumts,
Līdzi paķerot otro stāvu,
Tāpēc savādi var likties jums,
Ka tagad pļavas vidū stāvu
Un ap mani tikai četras sienas,
Bez griestiem un bez grīdas,
Pat gleznas nav ne vienas,
Tikai rokturis ar durvīm strīdas,
Jo, redz, durvīm arī vēlme,
Līdzi jumtam un stāvam braukt,
Bet rokturis un vecā stendere,
Tām aizlidot negrib ļaut.
Tā jau ir, var aizbraukt jumts,
Var aizbraukt stāvs, atvadas pamāt,
Bet nevar durvīm atļaut pazust,
Tad nebūs pa kurām ienākt. (05.12.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|