|
|
 |
|
|
|
|
| | Parāds | Autors - Babadura
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Neviena ta nebij, kas jautātu tevīm,
Vai mīlēti vēlētos tu.
Es zinu, ka nava man tiesību rakstīt
Par tevi kā par cilvēku -
Es aizņēmos draudzību, aizņēmos dzīvi,
Ko es tev nekad neteiktu.
Es atdotu parādu, atdotu vairak,
Jel tikai tu nenomirtu.
Es zinu, tas pāries, es zinu, tas beigsies,
Es gribu, lai tu aizmirstu.
Es gribu, lai beidzas, šis stulbums caur mani,
Es drīz jau tāpat aiziešu.
Šie astoņi gadi, šie daudzskaitļa radi,
Bet tu man to nepiedotu.
Nav jēgas.
Es atdotu parādu, atdotu vairāk,
Jel dzīvoti tu gribētu. (12.12.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1272
Kopā:6652707
|
|
|
|