|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Parāds | Autors - Babadura
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Neviena ta nebij, kas jautātu tevīm,
Vai mīlēti vēlētos tu.
Es zinu, ka nava man tiesību rakstīt
Par tevi kā par cilvēku -
Es aizņēmos draudzību, aizņēmos dzīvi,
Ko es tev nekad neteiktu.
Es atdotu parādu, atdotu vairak,
Jel tikai tu nenomirtu.
Es zinu, tas pāries, es zinu, tas beigsies,
Es gribu, lai tu aizmirstu.
Es gribu, lai beidzas, šis stulbums caur mani,
Es drīz jau tāpat aiziešu.
Šie astoņi gadi, šie daudzskaitļa radi,
Bet tu man to nepiedotu.
Nav jēgas.
Es atdotu parādu, atdotu vairāk,
Jel dzīvoti tu gribētu.
(12.12.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1149
Kopā:6721755
|
| |
| |
|
Autori
