|
|
|
|
|
|
|
| | Atmiņu melnzeme | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņi to izdarīja..
Viņi uzara manu sāpi,
No jauna
Bez žēlastības,
Ar arklu iebrauca manā dvēselē
Ar aizbildinājumu,
Ka vajagot aramzemi,
Kurā jaunus graudus sēt.
Viņi izpostīja,
Manas atmiņas,
Manas atmiņu gleznas,
Uzara atmiņu pļavas.
Nav vairs zvaniņu,
Margrietiņu un pieneņu pūku,
Vien melnzeme,
Laikam prātā es jūku.
Par ko gan es sūdzos?
Lai jau ar, lai jau sāp,
Reiz no šīs auglīgās zemes,
Jauna pļava uzaugs
Un atkal metīsimies tajā,
Plūksim puķes,
Sapīsim vainagus,
Lēksim pāri zalkšu
Svītrotām miesām,
Lai jau ar,
Lai jau uzar dvēseli,
Lai uzar atmiņas skaistās,
Arī uzartas atmiņas,
Vēl pie atmiņām skaitās. (01.12.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1121
Kopā:6125043
|
|
|
|