|
|
 |
|
|
|
|
| | Ceļojums | | Ievietojis: Gita | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ieķeros svītrainā līdakas astē,
kas puķu podā
uz palodzes stīdz,
un aizpeldu pelēkās
rudens debesīs.
Kamēr vēl pulkstenis
tumsu nesacīs,
kamēr vējš
vītola zaru mudžeklī
ligzdu vīs,
sarkana saule rietēs,
līdz rītam nesadzīs,
tikmēr pelēkie mākoņi
svītrainā līdakas astē
ar skatienu turoties
mani sagaidīs. (26.11.2007) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|