|
|
|
|
|
|
|
| | Ceļojums | | Ievietojis: Gita | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ieķeros svītrainā līdakas astē,
kas puķu podā
uz palodzes stīdz,
un aizpeldu pelēkās
rudens debesīs.
Kamēr vēl pulkstenis
tumsu nesacīs,
kamēr vējš
vītola zaru mudžeklī
ligzdu vīs,
sarkana saule rietēs,
līdz rītam nesadzīs,
tikmēr pelēkie mākoņi
svītrainā līdakas astē
ar skatienu turoties
mani sagaidīs. (26.11.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1419
Kopā:6134009
|
|
|
|