|
|
|
|
|
|
|
| | 1001. nakts pasaka | Ievietojis: Trusiiic | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Naksnīgo klusumu tālumā tik jūras šalkoņa sķeļ. Viņa sauc mani, nemanot aicina pie sevis, un es ļaujos pierunāties... Domu gūzmas pa galvu jaucas, bet jūra saka "Pietiek!", nāc es Tevi mierināšu. Skatos kā vļņi balti viens pēc otra man pretī veļas, daži kā glāsti tik maigi un mīļi, citi kā pļaukas sejā sakot "Attopies taču!", bet mani tas nesatrauc, jo uz brīdi ir sirdī miers. Baidos no vientulības, bet te tā viens esmu un pašam par pārsteigumu laimīgs. Aizveru acis un ievelku pēdejo malku svaigā un naksnīgā jūras gaisa. Jāiet! Steidzīgā pasaule uz Tevi jau gaida... (24.11.2007) | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|