X

Feini!
Reklāma

 
LITERATŪRA
Neizdotās grāmatas
Humors un satīra
Dzeja
Īsrindes
Pasakas
Proza
Stāsti
Raksti
Neklasificēta jaunrade Valters Bergs
MĀKSLA
IZKLAIDE
INTERESANTI
Autori
Arhīvs
Feini! čats (online - )
Aktualitāšu arhīvs
Feini! iesaka apmeklēt
 
 
 
     

LITERATŪRA

skatīt visu
Autori | Dizzyja | Neizdotās grāmatas | Tālu no paradīzes |
Piektā nodaļa
  
Ievietojis: Dizzyja |
Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija

Elēnas brīvdienas pagāja mierīgi. Viņas attiecības ar Artūru bija krietni uzlabojušās kopš glābšanas vakara. Viņi kopā ieturēja vakariņas un pļāpāja. Lai gan Elēna vīrieti uztvēra kā draugu, viņa sirdī virmoja mīlas dzirksteles, kas draudēja pārtapt par liesmu. Jo vairāk laika viņi pavadīja kopā, jo vairāk viņai puisis iepatikās.Bija pagājuši divi gadi, kopš Elēna strādāja ” Laikajoslā .” Bija kārtējā darbadiena. Viņa iegāja vienā no istabām, lai to uzkoptu. Meitene novāca cūciski netīro galdu, uz kura mētājās tukšas šampanieša pudeles un šokolādes kūka, ar kuru bija notašķīta galdiņa virsma. Viņa izdzirdēja istabas durvis atveramies. Istabas īpašnieks bija atgriezies numurā.
- Sveika seksīgā uzkopēja. Skaties, lai viss būtu ideāli tīrs. - Vīrieša balss riebīgi dūrās ausīs un šķita tik pretīgi pazīstama. Elēna pagriezās lai aplūkotu cūcisko viesi - tas bija Pēteris. Viņas sirds sāka dauzīties nežēlīgā ātrumā un dūres sažņaudzās. Viņai trūka elpas, bailes paralizēja viņas kustības. Vīrietis lūkojās istabenē ar īpatnēju skatienu, it kā pazīdams, it kā nē. Atmetis šīs domas, viņš izjuta vēlmi paniekoties ar šo jaukumiņu.
- Esmu jau beigusi. – Viņa veikli satvēra melno atkritumu maisu un nesās uz durvīm.
- Pagaidi.... – Pēteris ierunājās. Elēna sastinga, taču neapgriezās. Asinis sakāpa galvā. Viņa pavērās uz sienas plaukta, un ar acīm meklēja kādu asu priekšmetu.
- Jā?
- Tev izkrita papīrs. – Pēteris piegāja pie viņas un iemeta papīru melnajā maisā, viegli pieskardamies meitenes rokai. Elēna nodrebinājās no riebuma. Viņa, neatskatīdamās, veikli izgāja no istabas un metās pa gaiteni tālāk no turienes.
Viņas galviņā šaudījās viena doma - Pēteris bija viņu atradis. Kā viņš varēja atļauties tik dārgu numuru tik dārgā viesu namā? Vai viņš bija ticis pie naudas? Kāds bija viņa motīvs? Kāpēc viņš neko neuzsāka numurā?
Bija nakts. Aiz loga pa debesīm slīdēja tumši mākoņi un koku lapotnes radīja šalcošas skaņas. Elēna nevarēja aizmigt un uzvilkusi halātu, devās pastaigā pa tumšajiem gaiteņiem. Viņa slīdēja pa kāpnēm no pirmā stāva, līdz sasniedza piekto stāvu. Viņa gāja pa gaiteni, līdz sasniedza izeju uz nelielu balkoniņu. Vējš asi sitās sejā un aukstais gaiss virmoja ap viņas miesu.
- Mežonīga ainava vai ne? – Vīrietis no tumsas viņu uzrunāja.
- Vēss. – Elēna neredzēja vīrieša seju, bet saskatīja tikai vīrieša siluetu tumsā un sarkano oglīti no cigaretes.
- Ak, maigumiņ, kā man tevis pietrūka. – Vīrietis pienāca Elēnai tuvāk un satverdams meitenes matu šķipsnu, ieelpoja to maigo smaržu. Tas bija Pēteris.
Elēna klusēja un vērās Pēterī. Viņš izskatījās krietni novecojis. Dzīve viņu nebija saudzējusi, taču ļaunās acis, pieskaroties viņai uguņoja tik ļoti pazīstamajā iekārē.
- Domāji, ka tevi neatradīšu? Un šorīt, kad biji manā istabā, es ilgi domāju, kur tevi esmu redzējis, bet es atcerējos.. Saulīt, es tevi nespēju aizmirst. Tu manā dzīvē biji tāds prieks... – Viņš glaudīja viņas matus vēl un vēl.
- Ko tev no manis vajag?- Kušs... Ja godīgi, tevi uzgāju pavisam nejauši. Esmu atradis jaunu draudzeni - bagātu. Taču viņa mani nesaista kā to dari tu. Man uzsmaidīja laime un te nu tu esi puķīt.
- Tu izskaties briesmīgi. – Elēna sarkastiski izmeta.
- Briesmīgi....He he. Bet tu gan izskaties lieliski. Tu esi kļuvusi vēl daiļāka. Un tavi mati... – Viņš nebeidza tos glāstīt.
- Mūs vairs nekas nesaista. Tu man esi pretīgs.
- Pretīgs? Pretīgs? Tu esi pretīga mauķele. Ne jau es tevi krāpu, bet tu mani.
- Tāpēc, ka tu esi vienmēr esi bijis pretīgs.
- Ko? Kā tu ar mani runā? Es tevi vēl pārmācīšu. – Pēteris sagrāba Elēnas roku un vilka viņu pa gaiteni uz savu istabu.
- Laid mani! – Elēna centās izrauties.
- Ak sirsniņ, tev nevajadzēja mani kaitināt. Tagad tev to nāksies nožēlot. Esmu dusmīgs. -Viņa nespēja atbrīvoties, Pētera tvēriens bija pārāk spēcīgs. Viņš ievilka meiteni savā numurā, un iededza gaismu.
- Tev nāksies samaksāt par bēgšanu un apsaukāšanos, kā arī par manis kaitināšanu. - Pēteris sagrāba šķēres, kas stāvēja uz naktsgaldiņa un iespiezdams Elēnu starp kājām, sagrāba viņas skaistos matus.
- Šie burvīgie mati. Tev tie tā piestāvēja. Man tie tā patika. – Viņš braukāja ar tiem pa savu seju.
- Ko tu darīsi slimais kretīn? Laid mani! – Elēna kliedza un raudāja.
- Tu no tiem šķirsies. – Viņš ņirdza.
- Nē! Laid! Lops! – Elēna ārdījās. Viņa centās izrauties, taču baiļu paralizēta, bija zaudējusi spēku.
Pēteris satvēra vienu šķipsnu un grieza to nost. Elēna pavēra acis uz grīdu un sāpēs vēroja, kā krīt viņas mati.- Slimais kretīn. Laid! – Asaru straumes ritēja pār viņas vaigiem. Pēteris neapstājās. Viņš grieza bez žēlastības.
- Tagad tie ir mani mati. Es tevi mīlēju. Vismaz man tā šķita. Varbūt es mīlēju tikai mūsu seksu, tavu augumu. - Viņš gremdējās atmiņās, turpinot griezt.
- Kāpēc tu mani šādi moki?- Es nezinu. Man patīk. Un es to darīšu vienmēr. No maniem nagiem tev neizmukt, ziediņ.
Elēna juta, ka Pētera tvēriens kļūst vājāks. Viņa ieņēma pozīciju, lai bēgtu. Kad Pēteris aizvēra acis un baudīja Elēnas sašutumu, kā arī bailes, viņa iecirta dūri Pētera kājstarpē un izmantodama vīrieša sāpes bēga. Viņa skrēja pa gaiteni, meklēdama glābiņu, līdz sasniedza Artūra istabu. Aizsizdama durvis aiz sevis, viņa pamanīja atslēgu tajās un ieslēdzās. Nevienu nemanīdama, viņa noslīdēja ar muguru gar durvīm un izplūda asarās. Meitene pieskārās saviem matiem – tie bija īsi, pavisam īsi un izkropļoti. Pēteris viņu bija izkropļojis.- Elēna, kas noticis? – Artūrs neizpratnē uzlūkoja raudošo meiteni.
- Viņš mani atrada....
- Kas tevi atrada? – Artūrs piegāja pie meitenes un paceldams viņas galvu ielūkojās viņas baiļu un sāpju pilnajās acīs.
- Es viņu ienīstu. – Elēnas balsī bija naids un izmisums.
- Tavi mati... Ko tas lops tev nodarījis? Kur viņš ir? – Artūrs aizsvilās.
- Viņš... Pēteris.....savā istabā..534 istaba. – Elēna šņukstēja. Viņa tā ienīda Pēteri un ļoti vēlējās lai viņam sāp.
- Es viņu nositīšu. – Artūrs trīcēja no dusmām.
Viņš iznesās no istabas un metās pie Pētera. Sasniedzis viņa apartamentus, Artūrs atrāva durvis un viņa acīm pavērās perverss skats. Pēteris bija izmeties apakšbiksēs un viņa gulta bija izklāta ar Elēnas matiem. Viņš tos smaržoja un vija ap savu ķermeni. Artūra dusmas kāpa ar katru mirkli. Šis vīrietis bija apmāts ar Elēnu.
- Tu pretīgais maita. – Artūrs metās pārsteigtajam vīrietim virsū un dauzīja viņu.
Viņš sita no visa spēka. Viņa dūre smagi sitās pret Pētera galvu un kaklu. Dusmas bija pārāk spēcīgas un Artūrs nespēja apstāties līdz bija jau par vēlu, Pēteris neelpoja. Pētera ķermenis kļuva ļengans un kad Artūrs to atlaida, tas nedzīvs atkrita uz gultas, kuru klāja Elēnas mati un vīrieša asinis.
Artūrs jutās izlādējies, taču satraukts un sabijies – viņš bija nogalinājis cilvēku. Viņš juta karstas lāses plūstam pār saviem vaigiem.
Elēna stāvēja durvīs un uzlūkoja Pētera nekustīgo augumu un tad Artūru.- Piedod man. – Elēna skumji vērās vīrietī.Artūrs piegāja pie meitenes un ieskāva viņu savās rokās. Viņš bija izglābis viņu un sabojājis savu dzīvi. Artūra augums trīsēja no niknuma un bailēm par nākotni.
- Viss ir labi. Viņš tevi vairs nekad netraucēs. – Artūrs glāstīja viņas īsos matus.
- Ko mēs tagad iesāksim? – Viņa stingri piespiedās vīrieša krūtīm.
- Mums ir jābēg!
Elēna ieskrēja istabā un izvilka lielu koferi no gultas apakšas, lādējot tajā savas mantas. Jau atkal viņai bija kaut kur jābēg. Bet šoreiz viss bija daudz ļaunāk – Pēteris bija miris.
Pie viesnīcas ārdurvīm jau gaidīja Artūrs. Viņš iemeta Elēnas mantas savā automašīna un viņi brauca.
- Es izbojāju tavu dzīvi. – Elēnas asaras nerimās.
- Būs jau labi. Viss būs labi.Visu ceļu viņi nerunāja. Katrs domāja par to kas būs. Kas viņus sagaida nākotnē?
Artūrs apstādināja automašīnu pie autoostas un silti uzlūkoja Elēnu.
- Te nu mūsu ceļi šķiras.
- Ko? Kāpēc? – Elēna jutās pārsteigta.
- Tu neesi ne pie kā vainīga. Viss nāks gaismā un viņi meklēs mani.
- Ko es esmu izdarījusi. – Elēna aizsedza seju ar rokām.
- Tu neko neesi izdarījusi. Tu esi brīva. Lūdzu, brauc prom un sāc jaunu dzīvi.- Es nevēlos tevi pamest. Ļauj man doties ar tevi!- Piedod, es nevaru.
- Kāpēc tu esi tik labs pret mani? Kāpēc mani aizstāvēji un mierināji grūtos brīžos? – Elēna pavērās vīrietī.
- Jo es mīlu tevi. – Viņa roka skāra Elēnas vaigu un maigi to glāstīja, līdz viņi saplūda skūpstā.Elēna kļuva vēl skumjāka. Viņas priekšā bija vīrietis, kas viņu mīlēja un kurš viņai šķita patiesi jauks, taču jau atkal bija kāds šķērslis, kāpēc viņi nedrīkst būt kopā. Viņa skūpstīja Artūru ar degsmi un siltumu, jo šis bija pirmais un pēdējais viņu skūpsts.
(16.11.2007)
  
Prozas, stāstu, rakstu u.c. novērtējums. Kopvērtējums - 6.84
Balso arī Tu!
Gramatika, sintakse - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 7.13)
Izteiksmes līdzekļi - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 6.75)
Doma, saturs - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 6.63)
- balsot ar vērtējumu zem 4 vai ar 10 var tikai, ierakstot "viedoklī" pamatojumu.
Tavs viedoklis:
Niks:*
Tēma:
Komentārs *
Lūdzu ievadiet kodu *
Noteikumi komentējot
 
 

DISKUSIJAS

skatīt visu
Jaunrades čats
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
 
 

IZKLAIDE

skatīt visu
SmS pantiņi
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
Interesanti video
Kaķis Simons 2
 
 
Zīmējumi

Vasara
 
 

INTERESANTI

skatīt visu
Dāvanu idejas
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
 
 
Vieta reklāmai:
 
 
Šodien: 1361 Kopā:6061686

 
 
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Par Feini! | Atsauksmes | Redakcija | Iesūtīšanas un lietošanas noteikumi | Pateicības | Reklāma | Palīdzi portālam! | FAQ | Ziņot par kļūdu
Portāls daudzpusīgam, ideālam cilvēkam. No nopietnības līdz humoram.
Feini! neatbild par iesūtīto darbu un informācijas autentiskumu un avotiem. Aizliegts izmantot informāciju komerciālos nolūkos © 2001-2007 Feini!. All rights reserved.
webdesign by odot | code by valcha
load time 0.1 sec