|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Apzināties. | Ievietojis: Sabine |
Komentāri (12)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es zvēru,ka cenšos saprast,bet nespēju.
Nepārtraukti sev atkārtoju,ka tā notiek.
Prāts to saprot,bet sirds to saprast atsakās.
Katru jaunu dienu sev apsolu,ka nepazemošos..
Klusēšu un izlikšos..
Ir tik neiedomājami un neizskaidrojami grūti noturēties-
Paklusēt un neizgāzties.
Es saprotu-
Tas bija tikai mirklis-mirklis no dzīves
Bet lai to tagad aizmirstu,
Vienkārši atstātu pagātnē-
Ir vajadzīgs nezināms laiks..
Bet kas gan ir pagātne?
Iepriekšējā dzīve,dzīve pirms šodienas?
Ir taču iespēja to mirkli no pagātnes,
Pārvērst par tagadni un nākotni.
Tikai diemžēl tam ir vajadzīgi divi..
Es viena neko nespēju,
Bet es ticu un ticēšu līdz aizmirsīšu.
(14.11.2007) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1074
Kopā:6128023
|
| |
| |
|
Autori
