|
|
|
|
|
|
|
| | Rudens saruna | | Ievietojis: ArtursM_ | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ieklausies kā čivina putni kokos,
Vai dzirdi kā dvēseles spārnos tie ceļ?!
Skat, viens putniņš no koka uz koku lēkā,
Tam balstiņa neskan, varbūt tam salst?!
Tik auksta un lietaina rudens diena,
Un lietus lāses kā asaras,
Ir izveidojušas peļķi zem loga mana
Kā tvērienu iekšējai pasaulei.
Jau pagalmā paklājs no koku lapām,
Tik zeltains kā saule vasaras naktī.
Un daži čiekuri ar zīlēm runājas
Un viņu vārdu spēle ar lietus lāsēm pārklājas.
Tā saruna ir acīmredzama,
Ka pat ozollapas ieklausās,
Jo lietus samirkušas, slapjas
Tās vēlas sirdi sasildīt.
Vēl pēdējais vēja glāsts ar siltu dvašu,
Un lapas jau zemē cita pie citas snauž
Kā izbijušās vāverītes
Rudens sarunā neiesaistās- tām salst.. (12.11.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|