|
|
|
|
|
|
|
| | Līgaviņa | Autors - aisse
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tā bija mana sapņu ziema -
balta kā skaista līgava.
Tā pēkšņi ienāca manā dzīvē
pārsteigumā sniedzot man baltu seģeni.
Sudraba gredzeni mirdzēja,
kristāla krelles maigi skanēja.
Līgaviņa. Maiga un mīļuma pilna.
Gaida savu līgavaini.
Bez sudraba zirga,
bez sidrabota zobentiņa.
Bet ar sniegpulkstenīšiem rokā. (08.11.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|