|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Zaudētās sajūtas | | Ievietojis: Lana |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es varu izlikties, ka man vienalga,
Ka nesāp vairs un jūtos tiešām labi,
Bet dziļi sirdī gribas visus triekt pie velna,
Jo kopā neesam vairs abi.
Cik grūti gan ir izkliegt savu sāpi,
Es varu kaut vai zemi druskās spert,
Ar saviem „piedod” manas brūces lāpi,
Bet tik un tā šie vārdi brūcēs cērt.
Kur pagaisa gan visas tavas jūtas?
Vēl nesen apkārt virmoja te tās,
Bet tagad tikai brūces sirdī gūtas,
Un slīkstu vientulības skavās skaudrajās.
Kā gribētos, izstiepjot roku,
Atkal tevi apskaut un teikt,
Ka mīlu un apnicis moku,
Ka negribu šīs sajūtas beigt.
Veros rudens vakara krēslā,
Un škiet, ka tavs siluets nāk,
Bet tas tikai koks, kas pieliecās vējā,
Sirds gaidīt pacietīgi māk.
Es gaidīšu, kad atkal nāksi garām,
Un atkal skatiens piekals otra acis,
Un vaktēšu ar visām četrām maņām,
Lai mūsu sajūtās vairs neveidotos tracis.
Un te jau nāc, ne velti tevi gaidu,
Lai no jauna iemīlētu tavas acis,
Bet brīdī, kad ej garām, nodur galvu,
Nav skatiena un zinu – tagad cauri viss.
(07.11.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
