|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mazās dvēselītes | | Ievietojis: Ligita |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dzejolis
Divas mazas dvēselītes,
Vēl neskartas kā pirmais sniegs,
Ir uzsākušas dzīves taku,
Kur viss vēl nezinājms un baiss
Ak, jūs tīrās ,dvēselītes,
Vēl nevainīgie bērni.
Kas ierakstīts jums dzīves lapā ?
Cik līkumots būs jūsu ceļš ?
Vēl jūs nepazīstat raizes
Jums vēl viss ir jāuzzin,
Jo dzīves skarbie vēji
Vēl neaizskar.
Dvēselītes,mīļās ,labās
Kā gribētos jums līdzi skriet !
Jūsu ceļi tikko sākas,
Jums vairs mani nepanākt.
(01.11.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
