|
|
 |
|
|
|
|
| | Sevi meklējot | Autors - Sevena
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Lai gan pasaule pilna iespēju,
Es tomēr no tās baidos,
Jo ik uz soļa,
Jaunais var nest līdzi draudus.
Pasaule ir skaista līdz brīdim,
Kad tajā ienāk cilvēks–Evolūcijas virsotne, dabas kronis,
Gan svētlaimes, gan iznīcības avots.
Dzīvojot pretrunās un priekšstatos,
Radot haosu un nesaskaņas,
Rit laiks un dzīves viena aiz otras.
Bet kas paliek?
Neatbildēti jautājumi un samazgas,
Kas atšķaidītas ar prieka mirkļiem
Un garšīgu ēdienu paliekām.
Bet kas paliek?
Cilvēks esot pats savas laimes kalējs.
Egoists vai konformists,
Bet varbūt pofigists,
Krutais vai nelaimīgais?
Augsti un cēli mērķi
Reizēm izplēn kā sapņu pilis
Dzīvojot atkarībā no citiem
Bez sava Es.
Kā smilga vējā, kā lapa
Tiec raustīts uz visām pusēm,
Jo gribas tak smaidu,
Jo gribas lai mīl.
Kā atrast ceļu starp labi un kreisi,
Pareizi un nepareizi?
Es esmu meklētājs
Un eju es meklēt sevi. (31.10.2007) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1247
Kopā:6681108
|
|
|
|