|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sevi meklējot | Autors - Sevena
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Lai gan pasaule pilna iespēju,
Es tomēr no tās baidos,
Jo ik uz soļa,
Jaunais var nest līdzi draudus.
Pasaule ir skaista līdz brīdim,
Kad tajā ienāk cilvēks–Evolūcijas virsotne, dabas kronis,
Gan svētlaimes, gan iznīcības avots.
Dzīvojot pretrunās un priekšstatos,
Radot haosu un nesaskaņas,
Rit laiks un dzīves viena aiz otras.
Bet kas paliek?
Neatbildēti jautājumi un samazgas,
Kas atšķaidītas ar prieka mirkļiem
Un garšīgu ēdienu paliekām.
Bet kas paliek?
Cilvēks esot pats savas laimes kalējs.
Egoists vai konformists,
Bet varbūt pofigists,
Krutais vai nelaimīgais?
Augsti un cēli mērķi
Reizēm izplēn kā sapņu pilis
Dzīvojot atkarībā no citiem
Bez sava Es.
Kā smilga vējā, kā lapa
Tiec raustīts uz visām pusēm,
Jo gribas tak smaidu,
Jo gribas lai mīl.
Kā atrast ceļu starp labi un kreisi,
Pareizi un nepareizi?
Es esmu meklētājs
Un eju es meklēt sevi.
(31.10.2007) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
pucenis (30.05.2024, 21:42)Pēc ilgiem laikiem esmu šeit . Jaunpienācējus neredz . Vai tad visi "atšāvuši "ķepas ? Moderator- sadzen kādu pulciņu jaunos ....arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1117
Kopā:6187253
|
| |
| |
|
Autori
