|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Koks | Autors - Ligita Abramenko
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Cilvēk,vai esi redzējis kā koks raud?
Es esmu.
Tikai nezinu vai tās bija bēdu vai sāpju asaras,
Jo šim kokam bija iecirsta mizā liela un dziļa rēta.
Un no tās lēnām sūcās valga sula--
Koka asinis.
Tas bija skaists koks--
Taisns,vidēja resnuma ar mazliet rievotu mizu.
Tā nu tas stāvēja meža malā un raudāja.
Raudāja varbūt aiz apvainojuma,varbūt aiz dusmām,
Jo to taču bija izdarījis cilvēks.
Cilvēks,kurš mīl dabu un jūsmo par tās skaistumu.,
Bet tagad tas bija nevajadzīgi savainojis skaistu koku
Un licis tam raudāt.
Cilvēki, nebojājiet kokus--
skaistuma nesējus!
Labāk vērīgāk tajos ielūkojieties
un Jūs ieraudzīsiet viņu skaistumu.
Arī koki taču ir dzīvi un arī kokiem sāp.!
(08.10.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1270
Kopā:6126657
|
| |
| |
|
Autori
