|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Koks | Autors - Ligita Abramenko
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Cilvēk,vai esi redzējis kā koks raud?
Es esmu.
Tikai nezinu vai tās bija bēdu vai sāpju asaras,
Jo šim kokam bija iecirsta mizā liela un dziļa rēta.
Un no tās lēnām sūcās valga sula--
Koka asinis.
Tas bija skaists koks--
Taisns,vidēja resnuma ar mazliet rievotu mizu.
Tā nu tas stāvēja meža malā un raudāja.
Raudāja varbūt aiz apvainojuma,varbūt aiz dusmām,
Jo to taču bija izdarījis cilvēks.
Cilvēks,kurš mīl dabu un jūsmo par tās skaistumu.,
Bet tagad tas bija nevajadzīgi savainojis skaistu koku
Un licis tam raudāt.
Cilvēki, nebojājiet kokus--
skaistuma nesējus!
Labāk vērīgāk tajos ielūkojieties
un Jūs ieraudzīsiet viņu skaistumu.
Arī koki taču ir dzīvi un arī kokiem sāp.!
(08.10.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3777
Kopā:7379348
|
| |
| |
|
Autori
