|
|
 |
|
|
|
|
| | Cerības | | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Varbūt maldos cerībās
Un lidinos sapņos brīvi,
Bet tā es uzvarēšu derībās,
Kas noris ar pašu dzīvi.
Es cerēšu, kaut citi par to smies
Un teiks, ka esmu naiva,
Arī tev es ļauju – pasmejies,
Bet man nav smiekliem laika.
Man jācer, man jācer, ka būs,
Tas, pēc kā ilgi jau tiecos,
Un pienāks brīdis, kad viss man būs,
Un arī es tad smieklos liekšos.
Man būs viss, pēc kā es dzinos –
Gan miers, gan prieks, gan pati dzīve,
Un varbūt arī tie, kuros agrāk vilos,
Iekļūs no jauna manas dvēseles dzīlē.
Nezinu, varbūt par daudz sev prasu,
Varbūt pat cerēt uz to man nav ļauts,
Bet vēlos tvert es tikai dzīvi prastu,
Pat tad, ja, kā upuris, liktenis tiek kauts.
Nu labi, smejiet vien un sakiet,
Ka par mierīgu dzīvi vien muļķi dīc,
Ja gribat, kaut vai visus naivuļus peliet,
Bet jaunu cerību man atkal atnesis rīts. (26.09.2007) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|