|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | No vārdiem līdz darbiem jūtot | Autors - Koko
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņa šo dienu skaidri neatminējās, taču Jaunā gada svinības bija teju beigušās. Mācības atsākušās un viss mostas no ziemas miega, atejot ierastajās sliedēs. Rēzija kārtējo vakaru sēdēja mirca, laiku pavadīdama cinisma un humora pilnās sarunās. Teju draudzene palūdza pasveicināt jp, jo vakarā nebūs. Pēc kāda laika parādījās šis draudzenes iecerētais un tika nodots sveiciens. Nepaejot ne pāris minūtēm, šis nepazīstamais personāžs jau ielido privātajā. Sarunu uzsākdams ar tik vienkāršiem jautājumiem, kā 'Kā jūs abas esat pazīstamas?' un 'Ko dari?'. Pats interesantākais gan bija tas, ka tas neskanēja, kā nopratināšana vai pokemoniski un līdz ar to izvērsās par saprātīgu sarunu. Ne nu pirmā, ne pēdēja reize, kad bijis jārunā ar draudzeņu mīļotajiem. Īpašu vērību nepievērzdams sarunai, laiks ritēja ierastajās sliedēs. Aiznākamajā un tālākajos vakaros viņš arī bija viņas privā. Un tad pienāca brīdis, kad meitene reāli apjēdza, ka ir radušās simpātijas. Tajā brīdī pazibēja smadzenēs draudzenes stāstītais par viņu. Bet Rēzija jau nav ar pliku roku ņemama, teju neuzbāzīgi apjautājās apkārtesošajiem vai zināms ir tāds kadrs kā jp. Izrādījās, ka no pazīstamo loka viņa būtu 3., kurai viņš galvu groza. Neņemot vērā noskaidroto, turpinās sarunas, kas noved līdz numuru apmaiņai. Apziņa, ka viņš ir Anglijā lika izjust atvieglojuma sajūtu. Bet jūtas kā bērns auga. Teju jau bija pienācis marts un viņas dzimšanas diena. Īpaši neatzīmēdama šo notikumu, meitene laiski zvilnēja gultā lasot psiholoģijas pierakstus. Pēkšņi zvana privāts numurs.
Paceļot atskan patīkama (sievišķīga) balss: ``Sirsnīgi apsveicu, mīļum!`` apmulsums un prieks - vai tad tas būtu viņš?! Šī pēkšņā un patīkamā saruna noved līdz sexam pa telefonu un visbeidzot pie baterijas izsīkuma.
Sākās jauna sezona viņam un viņai, mīļas un jutekliskas sms, kas jebkurai sievietei liek justies laimīgai. Kādu dienu, kad Rēzija bija foto sesijā, pienāk īsziņa:``Tikko izdarīju diviem labi. Pašam tagad kaifs. Viņi tagad gul. Domāju par tevi, mīļum!`` ( wtf?) Atbilde: ``Man prieks, ka tev ir labi, dārgais!``. Viņa izpausmes nereti lika viņai brīnīties. Tas, ka viņš tāpat kā viņa bija biseksuāls bija pat interesanti, bet tas, ka viņš piekopa perversu dabu, gan lika viņai saviebties. Viss pēc galvenās idejas noritēja skaisti, nepiespiesti līdz vienam brīdim.
Meitene sliktu dzīves apstākļu dēļ bija aizgājusi no mājām dzīvot pie labākā drauga.
Te vienu rītu pārodoties no tusiņa, no otra Rīgas gala, viņu uz sliekšņa sagaida uzpūties un izspūris tēls. Neļaujot pat ieiet viesistabā, sagrābjot un neko neteikdams, iegāza pa seju. Pirmām kārtām šoks, otrām kārtām noguruma un apziņas pēc, ka viņš ir divtik lielāks nelika pretoties. ``Tev ir 20min laika lai savāktos!`` nekādu pretošanās pazīmju neizrādīdama, meitene, cik aši spēdama, sakravājās 10min, noskūpstīja un pateicās. Durvis aizvērās, atstājot tur neredzētos viesus un saniknoto tēviņu ar savām dusmām. Transportā miegs ik brīdi uzmācās, galvu mezdams lejā. Gluži vai jābrīnās, ka izkāpa īstajā pieturā. Tad, kamēr sagaidīja autiņu uz mājām. Vaigs un acs sūrstēja, bet tobrīd spēku izsīkums padarīja to par neaktuālu tēmu. Mājas iemītnieki tika pamodināti īsu brīdi pirms 7 svētdienas rītā. Nekādus paskaidrojumus neizsniedzot par tik pēkšņu atgriešanos, viņa aizmiga turpat viesistabas dīvānā. Vakar pusē pamozdamās ar uzpampušu seju, meitene sāka likt kopā notikumu epizodes. Rezumē bija sekojošs, labākais draugs bija viņā iemīlējies un līdz šim izteiktās piezīmes, kuras netika ņemtas īpaši vērā, bija greizsirdība. Tajā pašā brīdī apzinoties, ka viņš ir hakeris nebija grūti apjēgt, ka privātos, kas tika rūpīgi dzēsti, bija uzracis un satrakojies. Jo, kas var aizvainot veel vairaak kaa tas, ka tava iemīļotā tavā ``acu`` priekšā dara to, ko nekad nedarīs ar tevi. Loģiskāku izskaidrojumu neatrodot, viņa samierinājās ar izmešanu. Te pēc kāda laiciņa centās sazvanīt, sarakstīties, bet neviens neatbildēja + nobloķēja. Viņu ceļi šķīrās. Bet ar jp viss tikai gāja uz priekšu. Skolodamās universitātes sagatavošanās kursos, meitēns nereti aizsapņojās, kā būtu, ja būtu. Emocijas sakāpinājās līdz tādam punktam, ka vārdi ``Mēs noteikti satiksimies!``, likās tik reāli.
Piedzīvojusi noraidījumu no RSU, Rezija nekavējoties sarunāja dzīvošanu pie brāļa Londonā un jau augusta beigās bija tur. Protams, tika paziņots par ierašanos un liktas cerības pat uz kopdzīvi. Bet nedrošība par viņu bija stiprāka, liekot viņai iedzīvoties jaunajā zemē pašas spēkiem. Necerēta neuzmanība gandrīz vai 2men gājumā piespieda viņu piezemēties. Neilgajā laika perioda, ko viņa bija tur sabijusi, dzīve piespēlēja vairākus kavalierus. Neteiksim, ka šis aspekts spēja aizmiglot skarbo realitāti darba meklēšanā un eksistences nodrošināšanā. Pēc zinama laika, kad + - bija stabilitāte, viņš uzpeldēja. Rēzija, saņemot pirmo algu, tajā paša nedēļa devās pie viņa. Šīs 3h brauciens likās kā nieks ar to, kas bija norisinājies pēdēja pusgada laikā.
Pieturā viņu sagaidīja kalsns, simpātisks vīrietis. Viņi aizgāja pasēdēt restorānā, kurā viņš strādāja, tad uz mājām, kur klausījās plates. Nakts stundai tuvojoties, abi izgāja pastaigāties ar ideju atrast kādu vietiņu. Beigās bija klubs ar Jack Daniels rokās. Vakars turpinājās ar dubulto chiken burger, kurš tika notiesāts, sēžot uz trotuāra malas. Laime lika atcerēties Čaka "Sirds uz trotuāra". Nakts stundai ritot, viņi gulēja apskāvušies viņa šaurajā gultiņa. Viņš bija noguris, bet tas neatturēja Reziju no vēlmju jeb sakrājušos emociju uzplūdiem. Viņa nespēja gulēt, te iekožot viņam pirkstā, te noskūpstot uz deguntiņa. Visa viņas atteikšanās no skūpstiem kopš satika viņu pagaisa ar nakts priekšskara nokrišanu. Vēlme izjust viņu strāvoja viscaur. Paldies Dievam nostrādāja instinkti un viņš negulēja, kā bija teicies, bet spēcīgi iegrābās viņas dibenā, kamēr viņa spēlējās ar viņa ausu ļipiņām un krūšu galiņiem. Krūtis glāstīja viņa pakrūti un mati nosedza viņa kvēlojošo seju. Viss noritēja nesteidzīgi un jutekliski. Pat nevarēja saprast vai bija gulēts vai ne. Rīts iezīmējās ar viņas atrašanos virs viņa, bet viss labākais, ko jebkad ir teicis vīrietis atrodoties ar viņu gultā, bija viņa teiktais: ``Es nevēlos ar tevi seksu kā ar citiem, mums vēl ir laiks, lai izbaudītu vienam otru!`` Zelta vārdi, kas viņu vēl vairāk uzbudināja, glāstot viņu viscaur. ``Rīta rosme`` beidzās ar modinātāju,. Bija laiks doties uz pieturu.
Laiks tai zemē dažbrīd vilkās, iezīmējot viņa neklātieni viņas dzīvē. Bija parādījušies tīri tā neko viesi viņas kājstarpei, bet tas nelika aizmirst jp. Šo pasīvo pusmūža neizlēmīgo personu. Dienas ritēja savu gaitu, pilnu jaunu iespaidu. Pēc vel kāda laika viņš tā starp citu paziņoja, ka būs parīt centrā. Rēzija nekavējoties sarunāja brīvdienu. Viņam bija darīšanas, ne jau viņas dēļ brauca. Iebaudīdami pa dzērienam, devās ar taksii līdz vēstniecībai, kas izrādījās slēgta todien. Viņi devās pie viņas uz pusdienām, pēc tam pavadot līdz autobusam uz atvadīšanās momentu viņa gaidīja visvairāk. Apskāviens, kam sekoja vairāki kvēli skūpsti, nelaižot pat tā īsti prom, deva cerības nākotnei (naivi, bet fakts). Pēc kāda laiciņa uznāca emocionālā lēkme ar ideju ``Es taču atbraucu tevis dēļ un ko tu?!`` Pēc divu dienu klusuma atnāk īsziņa : ``Pārvācies pie manis. Gan jau iekārtosies arī te``. Reakcija - šoks, prieks! Vai tad beidzot?!
Īsti neatceroties tā brīža situāciju, Rēzija tomēr palika turpat kur bija atbraukusi. Pēc kāda laika viss noklusa ik pa brīdim uzpeldot kaut kam īsziņu formā. Pie reizes pie apvaršņa bija parādījies kārtējais interesantais kadrs, ar kuru katrā ziņā bija vairāk, kā skaidrs, ka tās var nosaukt par attiecībām.
Bet ikkatra jp parādīšanās pie realitātes apvāršņiem, lika sirdij ārdīties un jautāt "Kāpēc?" Paradoksāli bija tas, ka viņš visu laiku teica, ka ir vainīgs, ka tas moca viņu, bet viņa tīri pretēji teica, ka tā nav, no sērijas nevēlēdamās zaudēt to, pie kā tik ilgu laiku pieliktas bija pūles. Un tā viņi tur ķēpājās.
Rēzija bija jau iedzīvojusies un jutās ļoti labi jaunajā vidē - ceļošana, tusēšanās, jauni kontakti.
Viss tik aizraujoši, ka brīžam lika domāt, ka viss, kas viņu rāva uz leju bija tas, kas bija izveidojies Latvijā un tur mita. Pēc gada prom būšanas viņa atgriezās dzimtenē.
Pirms tam mēģināja ar viņu sazināties, lai satiktos pirms aizbraukšanas, bet liels, liels klusums otrā pusē.
Nevarēja saprast, kur bija oficiālais beigu punkts viņu attiecībām, bet kādu vakaru esot mirca viņš uzpeldēja, īsa vārdu apmaiņa un tad seko: ``Esmu atradis sev sievieti, ar ko esmu laimīgs un esam kā cimds ar roku``. Fuck, fuck, fuck! Prāts kliedz! Atbilde neizpalika - ``Man prieks par tevi``. Lai kā bija raudāts un pārdzīvots, viņa nebija atriebīga. Bet quit teksts bija sekojošs no viņas puses ar viņa paša vārdiem tovakar: ``Es biju tas kretīns, kurā tu iemīlējies un tā bija tava kļūda``. Nākošajā vakarā viņš izspļāva: ``Tad tādā gadījumā tu biji mana kļūda!``
Un līdz šim viņa nav manījusi viņu kaut arī vairāk arī nemeklē.
Droši vien nomainījis niku. Bet būtība nemainās par to cik gļēvi un noziedzīgi var būt tie, kam nav drosmes atbildēt par saviem vārdiem un emocijām.
(14.09.2007) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
