|
|
|
|
|
|
|
| | Skolai | Autors - Ligita Abramenko
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mīļā skola, tu jau gaidi..
Savas durvis vaļā ver.
Un zvanu skaņas viegli dzidrās,
Savus treļļus gaisā ber,
Jau sākušās ir skolas gaitas,
Nez pēc skaita kurās jau.
Nu dodas mazi,dodas lieli,
Tu zināšanas iegūt ļau.
Tu dzīvē izvadi ik vienu,
Par sevi mīļus vārdus rod.
Un kā māmuliņa sirmu galvu,
Tu ceļa maizi līdzi dod.
Tu mīļā skola, tu gaismas pils.
Mēs tevi neaizmirstam.
Un to ko ceļā līdzi devi.
Savās sirdīs glabājam. (13.09.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|