|
|
|
|
|
|
|
| | Dzērāju lāsts | | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Bērns pie mātes glaužas klāt
,,Gribas ēst man mīļo,māt ! ''
Bet to lielas dusmas māc,
,,Atkal tu te čīnkstēt sāc !
Labāk padodi man glāzi,
Lai ieraut varu kādu lāsi.''
Tai acīs tizlis skatiens spīd
Un acu vāki cieti krīt.
Bet bērnam acīs sāļums riešas
Viņš vēl ilgi,ilgi ciešas,
Bet tad atkal glaužas klāt,
,,Ļoti gribas ēst man,māt! ''
Un kad izgulēts ir dzērums,
Sākas atkal lielais lērums,
Bet bērns pie mātes atkal klāt
,,Iedod ēst man lūdzu,māt! ''
Bet māte lielās dusmās vārās,
Jo nav ko liet uz mēles kārās
,,Te kautkas uz galda bij,
Še ņem garozu un rij;;
Tāda ir tā dzīve sūrā,
Kad prātiņš sagājis ir jūrā
Un kad bērniem nākas ciest
Apkārtējos dusmas briest. (17.08.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|