|
|
|
|
|
|
|
| | Atstarojošās līnijas | Autors - Kristofs Girgensons
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Atstarojas līnijas asfaltā.
Ceļš vijas čūskas līkumos
un mežs slīd aiz loga.
Tu vadi mašīnu klusumā no manām bērnībsgaitu vietām.
Skumjās un savaldītas asarās grimstu.
Vēlos Tevi apņemt, piekļauties Tev...
Rast mierinājumu.
Vēlos...
Bet baidos to lūgt!
Un tanī pašā laikā cenšos ticēt mūsu nākotnei.
Ar skatu uz gaišumu.
Pazib ceļa stabi,
līdzīgi kā manas bērnības vasaras.
Un mūsu kopēja vasara.
Un braucam pretī mājām.
Ceļam kļūstot arvien līkumainākam.
Tā patās kā mūsu attiecībām un dzīvei.
Un vēlos atgriezties bērnībā, bet jau kopā ar Tevi!
Un bezrūpībā izbaudīt to!
Bet ....
Bet tas nav iespējams.
Tie ir sapņi!
Tā patās kā mūsu nākotne!
Kura vis noteik savādāk,
kā pirms gada cerēts!
Un atkal kādā vakarā atstarojas līnijas asfaltā.
Un zib izgaismotie ceļa stabi.
Šoreiz man traucoties pie Tevis un cerot,
ka varbūt...
Ka varbūt atgriezīsimies pērnajā gadā! (17.08.2007) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1133
Kopā:6128082
|
|
|
|