|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Veltījums manai mātei | Autors - Ligita Abramenko
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ai ,māmulīt,kā tevis pietrūkst,
Sirds vēl neizsakāmi smeldz.
Tu biji man kā stariņš saules,
Kā ūdentiņš kur veldzēties.
Tavs smaids bij labestīgs un sirsnīgs,
Tavs skatiens patīkams un mīļš,
Kad tu pie manis klusi nāci
Nāci bēdās mierināt,.
Atceros kā bērnu dienās,
Pie tevis bieži pieglaudos
Un arī vēlāk dzīves ceļā,
Tu savās domās nāci līdz.
Bet nu ir pieklusuši tavi soļi,
Nu vairs neskan tava balss.,
Nu tu mūža miegā dusi,
Un nedzirdi tu mani vairs.
Ai ,kā pietrūksti man ļoti.
Sirds vēl nevaldāmi sāp!
Vairs tikai atmiņās un domās tālās
Es viesojos pie tevis,māt.
Bet kad reiz beigsies mana dzīve
Un kad vairs nejaudāšu iet,
Tad kautkur aukšā debess dzīlēs,
Mēs reiz atkal tiksimies. Publicēt.
(07.08.2007) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
