|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Emocijas | Autors - Raimonds Dzalbe
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad emocijas plūst pāri sirdij
Un pateiktie vārdi dur kā nazis mugurā,
Gribu aiziet prom un neatgriezties
Lai aizmirst to, kas pagājis
To, kas manai dvēselei raudāt licis
To, ka sirdij asiņot ticis
Atceries vārdus, ko esmu Tev teicis
Labos darbus, kurus tevis dēļ esmu veicis
Un tu, vienā mirklī sagrauj to
Uz ko cerības bij liktas…
Ko gadiem cēlām - neparko!
Bet kam vai? Tev ir no tā prieks?
Varbūt domā, ka tas bija nieks?
Teikšu Tev nē...
Pateiktos vārdus vairs neatgriezīsi
Tev veltītos smaidus vairs neredzēsi
Tik žēl, ka nenovērtēji, kas Tev bija dots
Jo tas viss bija neviltots…
Gribas aiziet prom un neatgriezties
Gribas beidzot likt tev aizmirsties (18.07.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1287
Kopā:7561989
|
| |
| |
|